Darba strīdu izšķiršana

Parasti ir jākoncentrējas uz darba strīduneatrisināti strīdi starp darba ņēmēju un viņa vai viņas īpašnieku (tā pilnvarotu iestādi), kas izriet no darba tiesību aktu piemērošanas vai darbinieku darba apstākļu noteikšanas. Darba strīda definīcija nav atkarīga no uzņēmuma īpašumtiesību formas vai līguma formas.

Ja kopējais darba kolektīvs vai tā daļa kļūst par tā priekšmetu, tiek saukts kopīgs darba strīds. Arī kolektīvo darba strīdu jēdziens attiecas uz arodbiedrību institūcijām. Individuāla darba strīda priekšmets ir konkrēts darbinieks.

Darba koplīguma atrisināšanavai individuāls strīds, jāveic saskaņā ar darba likumdošanas normām. Pirmais, vienkāršākais un elastīgākais veids, kā atrisināt darba strīdus, ir neoficiālas sarunas. Šādā veidā pašas konfliktējošās pusesvienoties par kompromisu. Sarunās trešā neitrāla partija nepiedalās, bet var palīdzēt izveidot mehānismu, kas atvieglotu konfliktu dalībnieku kontaktu.

Kārtība starpniecība vai izlīgšana Ja risinājumu atradīs tiešisarunas neizdevās. Neatliekamā puse, risinot darba strīdus, izmantojot izlīgumu, aktīvi mudina abas konflikta puses meklēt kompromisu.

Vēl viens veids, kā atrisināt darba strīdus, ir darba šķīrējtiesa. Ja puses ir brīvprātīgi un savstarpēji vienojotieslīgums tiek nodots darba strīdā izskatīšanai šķīrējtiesnešu kolēģijā, tad šādu šķīrējtiesu sauc par brīvprātīgu. Ja jūs atsaucāties uz darba šķīrējtiesas procedūru, uzliek pienākumus likumdošanas normām, tad šādu šķīrējtiesu sauc par obligātu (piespiedu). Pusēm ir pienākums ievērot šķīrējtiesnešu lēmumu.

Tiesā tiesvedībā tiek izskatīts darba strīdsviena no strīdā iesaistītajām pusēm, ja šī puse nepiekrīt darba strīdu komisijas lēmumam vai pēc vienas puses lūguma, apejot darba strīdu komisiju.

Kāds ir jautājums darba strīdu izšķiršanai tiesā?

Saskaņā ar Krievijas Federācijas Darba kodeksu Darba strīdu komisija ir obligāta primārā iestāde individuālo darba strīdu izskatīšanai un atrisināšanai. Tomēr dažos darba strīdus tiesā vajadzētu nekavējoties izskatīt.

Piemēram, Tiesā šādus darba strīdus vajadzētu izskatīt un atrisināt.:

• Strīdi par tiesnešu, prokuroru, izmeklētāju pieteikumiem;


• strīdi par pieteikumiem to uzņēmumu vai organizāciju darbiniekiem, kuriem nav strīdu izšķiršanas komisijas;


• Strīdi par darbinieku pieteikumiem atjaunošanai darbā;


• strīdi par īpašnieku iesniegumiem, lai kompensētu darbiniekiem par uzņēmumam nodarīto materiālo kaitējumu;


• strīdi par atteikšanos strādāt;


• Strīdi par personu apliecinājumiem, kuri uzskata, ka viņi ir pakļauti diskriminācijai (rasu, dzimuma utt.).

Pieteikties tiesā vai darba strīdu komitejā individuāla darba strīda atrisināšanai, darbinieks ir tiesīgs 3 mēnešu laikā no dienas, kad viņš iemācījās vai vajadzēja uzzinātviņu darba tiesību pārkāpums. Strīdā par atlaišanu darbinieks ir tiesīgs iesniegt prasību tiesā mēneša laikā no brīža, kad saņemta atlaišanas rīkojuma kopija vai saņemta darba grāmata.

Lai atrisinātu strīdus par darba ņēmēja radītajiem zaudējumiem, darba devējam ir tiesības Iesniegt prasību tiesā viena gada laikā no šī kaitējuma atklāšanas dienas.

Darbinieks ir atbrīvots no valsts maksāšanasdarba un tiesāšanās izdevumus, ja viņš vēršas tiesā, lai atrisinātu darba strīdu par darba līguma neizpildi vai nepareizu izpildi, kas ir civiltiesiska rakstura dēļ.

Darba strīdu izšķiršana, izmantojot ārstēšanudarba strīdu komisijai vai tiesai ir ieteicama tikai ar pilnīgu miera sarunu izbeigšanu, jo sarunu mehānisms ir elastīgāks un ļauj ātrāk un efektīvāk atrast darba strīdu risinājumu, izvairoties no nevajadzīgas birokrātijas un laika izšķiešanas.